Telpu temperatūras kontrole un vadība ir pasākumu kopums, kas samazina ekspluatācijas izmaksas, nesamazinot, bet pat palielinot komfortu. Lai kā tas arī tiktu definēts – viedā sistēma, “smart home” | gudrā māja, programmējami termostati, vadības bloki -temperatūras vadības un regulēšanas automātika ir svarīga kā kvalitātes un pabeigtības zīmogs ikvienai apkures sistēmai.
Visticamāk, ka tie laiki, kad vienīgais izmaksas reducējošais veids bija nesamaksāt kurinātājam, ir neatgriezeniska pagātne, tāpēc fokuss tiek likts uz automātikām visdažādākajos izpildījumos.
Tas ir attiecināms uz grīdas apkures sistēmām (siltajām grīdām), kad temperatūras kontrolei klasiski izmanto telpas termostatu sasaistē ar termo elektrisko izpildmehānismu (izpildpiedziņa) caur komutācijas bloku, kurš atver vai aizver siltumnesēja plūsmu katrā konkrētā silto grīdu lokā, atkarībā no nepieciešamības.
Līdzīgā veidā var tikt kontrolēta un nodrošināta radiatoru, grīdā iebūvējamo konvektoru, zemo konvektoru, dizaina radiatoru, čuguna radiatoru, kā arī dvieļu žāvētāju darbība pēc iestatītās temperatūras un programmas ar laika intervāliem, kas sadalīti un pielāgojami katra lietotāja individuālajam dienas plānam un ritējumam.
Telpas temperatūras termostatus iespējams sakomutēt ar apkures katliem, tādējādi veicot parametru nolasījumus un iestatījumus klātienē, vai attālināti caur internetu.
Telpas termostati ir analogie, digitālie vadu, bezvadu, ar krāsainu displeju un skārienjūtīgiem ekrāniem.…..Katram ir savs pielietojumus, dizains, izmaksas un turpmāk sniegtais ekonomijas ieguvums. Tādējādi tehniskā izpildījuma un dizaina iespējas vairs nav jautājums, bet vienmēr ir atvērts jautājums par savlaicīgu plānošanu un atbilstošu risinājuma izvēli.
Attiecībā uz savlaicīgu plānošanu ir attiecināma vadu instalācija un sasaiste ar atbilstošu šķērsgriezumu un dzīslu skaitu. Lai kādas un cik modernas būtu bezvadu sistēmas, tomēr telpas temperatūras termostatu sasaiste ar vadības moduļiem izmantojot vadu joprojām ir visnoturīgākā un stabilākā.
Tā kā temperatūras un vadības sistēmas bieži darbojas caur tiem pašiem bāzes termināļiem (vadībai attālināti caur internetu), tad sistēmas, kuras sākotnēji tika veidotas temperatūras kontrolei un vadībai, var tikt pakāpeniski paplašinātas ar iespēju veikt elektro iekārtu vadību, sasaisti ar mājas drošības sistēmām………
Tāpēc sākotnēji ir svarīgi izvēlēties korektu bāzes platformu, uz kuras pamata var veikt un veidot pakāpeniski arvien viedāku vidi, kurā atrodamies. Tas ļauj arī pakāpeniski sadalīt automātikas sistēmas izbūves izmaksas.
Telpas termostati un automātikas ne tikai kontrolē, bet arī informē un palīdz orientēties komfortablas vides parametros, lai rīkotos izrietoši. Moderni termostati indicē aktuālo laiku, temperatūru un temperatūras programmu iestatījumus. Atsevišķi modeļi ar iznesto vai integrēto sensoru palīdzību informē par CO2 līmeni, relatīvo mitumu….
Kā piemēram, sensori, kas kontrolē CO2 līmeni telpās, signalizē par to, kad ir sasniegta pārāk liela CO2 koncentrācija.
Vienkāršākais veids CO2 koncentrācijas samazināšanai ir vēdināšana, kad atveram logu vai durvis, lai ieplūst svaigs gaiss. Savukārt, atverot logu, loģiski ir vēdināšanas brīdī radiatoram telpā nesildīt. Tāpēc automātikās, dažādos izpildījumos, ir integrēta “atvērta loga funkcija”. Tā darbojas sasaistē ar temperatūras kontroli un brīžos, kad telpas tiek vēdinātas, temperatūra strauji pazeminās, automātikas komutācijā ar izpildmehānismiem aptur siltumnesēja caurplūdi, un radiators nesilda. Radiatora darbība atjaunojas tikai tad, kad logs ir aizvērts un temperatūra telpā ir stabilizējusies.
CO2 koncentrācijas lielums ir arī sasaistīts ar komforta ventilācijas sistēmām.
Mūsdienīgas komforta ventilācijas sistēmas ir ar iespēju veikt darbības intensitātes modulāciju. Ja telpās, kur vienlaicīgi uzturas daudz cilvēku, palielinās CO2 līmenis, sensori dod komandu uz ventilācijas iekārtu par nepieciešamību palielināt darbības intensitāti.
Šādu loģisku un gudru algoritmu un ķēžu sasaiste notiek nemitīgi, to skaits noteikti pieaugs un var par apgalvot, ka tas ir bezgalīgas evolūcijas process.
Atkarībā no izvēlētās automātikas pakāpes būs izrietošas turpmākās ekspluatācijas izmaksas. Pamata algoritms nosaka – jo precīzāk un lietderīgāk tiks izlietots katrs temperatūras grāds, jo mazākas būs ekspluatācijas izmaksas. Procentuālā izteiksmē ekonomija, ko sniedz temperatūras kontroles un vadības automātikas, sastāda 15-30 % . Bet atsevišķos gadījumos tās var reducēt līdz pat 50%. Neskatoties uz potenciālo ekonomiju vienmēr ir jāizvērtē, vai instalācijas izmaksas nav nesamērīgi augstas pret turpmāko izmaksu samazināšanas ieguvumu.
